Piparmētras ir aromātisks, veselīgs garšaugs, kuru izmanto ne tikai tēju pagatavošanā, bet arī pie dažādiem ēdieniem un arī dzērieniem. Turklāt to var audzēt ne tikai mazdārziņos, bet arī iekštelpās. Kā audzēt, kopt un izmantot piparmētru – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Piparmētra ir kultūraugs – savvaļā augošās krūzmētras un ūdensmētras krustojums. Tas ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē. Kaut arī ārstnieciski piparmētra ir ļoti vērtīgs augs, kas palīdz pret daudz un dažādām kaitēm, to izmanto ne tikai medicīnā un farmācijā. Piparmētras sastāvā esošā ēteriskā eļļa satur mentolu (~50%). Tieši savas atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī pārtikas un parfimērijas rūpniecībā. Piemēram – zobu pastu, košļājamo gumiju un sūkājamo ledeņu ražošanā.

Tā stāvā, zarainā, zaļā stublāja garums sasniedz 30-80 cm. Piparmētras ziedi — gaiši violetas, cilindriskas, vārpveidīgas ziedkopas stublāja un zaru galā.

Piparmētra zied no jūlija līdz augustam. Auglis — brūns riekstiņš skaldauglī. Piparmētra izceļas ar spēcīgu mētru smaržu. Piparmētrai raksturīgi gari, ložņājoši sakneņi un stīgas, ar kurām augu viegli pavairot.

Latvijā šo kultivēto piparmētru kā vērtīgu ārstniecības augu plaši audzē dārzos un pat plantācijās. Atsevišķi eksemplāri mēdz augt dārzu tuvumā nezālienēs, bet izteikti savvaļā Latvijā piparmētras neaug.

Audzēšana podiņā

Kā jau visiem augiem, arī šim noteikti vajadzēs podiņu un atbilstošu augsni. Vēlams, lai podiņš ir ar caurumiņiem, lai liekais ūdens neuzkrātos podā. Pēc iestādīšanas to vēlams nedaudz aplaistīt un novietot netiešos saules staros. Augu dienas laikā vēlams turēt telpās, kur gaisa temperatūra ir plus 18 līdz 21 grāds pēc Celsija, bet dienas tumšajā laikā tam būtu vēlams nodrošināt plus 13 līdz 15 grādu temperatūru.

Ja ir vēlme augu pavairot, tad vēlams no izaugušā auga nokniebt apmēram 12 centimetrus lielu zariņu, kuram noņemt apakšējās lapas, bet pēc tam to ievietot glāzē ar ūdeni. Vēlams pēc tam glāzi ar piparmētras zariņu novietot saulainā vietā.

Nedrīkst aizmirst par ūdens nomaiņu katru dienu, lai tas nesastāvas. Kad augam parādīsies lielākas saknītes, to varēs pārstādīt podā.

Svarīga ir augu nepārlaistīšana. Augam patīk mitra augsne, bet ne pārāk mitra. Ja podiņā augsnes augšējā daļa jau ir sausa, tad nepieciešams augu apliet. Tāpat nedrīkst aizmirst par auga grozīšanu, lai tam no visām pusēm tiek saules gaisma. Grozīšanu vēlams veikt ik pēc trim vai četrām dienām.

Speciālisti iesaka arī augu ik pa laikam atzarot, jo tā ne tikai varēs regulēt auga formu, bet tas arī veidos vairāk jaunus zariņus. Savukārt vasarā augu droši var iznest ārā.

Audzēšana dārzā

Teju visām mētru šķirnēm patīk gozēties saulē, turklāt saules gaisma sekmēs auga ēterisko eļļu attīstību un kopumā augstāku ārstniecisko vērtīgumu. Stādīšanas vieta var būt arī daļēji ēnaina, taču tā noteikti jāsargā no spēcīgiem vējiem. Savvaļā mētras bieži sastopamas arī pie dažādām ūdenstilpnēm, kā arī mitrās vietās un pusēnā.

Augsnes ziņā piparmētras ir maz prasīgas – galvenais noteikums ir mitra, labi drenēta augsne, jo pārmērīgs sausums var apdraudēt augu. Ja augšanas apstākļi ir pārlieku sausi, augs atmirs, taču, ja būs nodrošināts pietiekams mitrums, piparmētras atkal ataugs. Augsne var būt arī nedaudz smilšaina vai mālaina, un to var ielabot ar kompostu vai vircu. Mētrām ir ātri augoša un ložņājoša sakņu sistēma, kas var veikli iekarot visai lielu dārza daļu, tāpēc rūpīgi jāplāno, kādiem augiem to stādīt līdzās. Šī iemesla dēļ piparmētras bieži izstāda zemē ieraktos konteineros bez apakšdaļas. Katru piparmētras stādu izstāda aptuveni 60 cm attālumā.

Piparmētru kopšana

Augšanas laikā svarīgi augsni uzirdināt un rūpīgi ravēt nezāles. Lai no tām izvairītos, augsnes virskārtu var viegli nomulčēt, kas palīdzēs arī nodrošināt mitrumu. Piparmētru ziediņi jānovāc, lai augs varētu koncentrēt enerģiju lapiņu attīstīšanai. Augu var arī apgriezt, atdalot nelielu daļu galotnītes – tas ļaus iegūt īsākus un kuplākus stādiņus. Gada siltajā periodā piparmētru lapiņas novācamas jebkurā brīdī pēc vajadzības. Savāktās lapiņas var uzglabāt gan īslaicīgi (ievietojot noslēgtā traukā ledusskapī), gan izkaltēt un turēt vēsā, sausā vietā. Ļoti būtiski ir ik pēc 3-5 gadiem mainīt piparmētru atrašanās vietu, citādi tās var sākt nīkuļot vai izstīdzēt. Rudenī augu var sagatavot ziemas periodam, nogriežot visu lapotni līdz augsnes līmenim.

Pavairošana

Piparmētru pavairošana visērtāk veicama ar spraudeņiem vai stīgām, kas iegūtas no spēcīgiem, veseliem stādiem. Var veikt pavairošanu arī ar stumbra spraudeņiem, taču daudz vienkāršāk un arīdzan efektīvāk ir atdalīt sakneni ar 2-3 pumpuriem. Vecais stāds ir jāizrok, jāsadala saknenis un tas jāpārstāda citā dārza vietā. Jau pēc nedēļas jaunais stādiņš būs veiksmīgi ieaudzies. Tādā veidā ir iespējams iegūt arī daudz vairāk stādu, nekā ar spraudeņiem.

Kaitēkļi

Augot dārzā, problēmas var sagādāt gan sīkie tripši, kuru iznīdēšanai būs nepieciešami insekticīdi, gan arī rūsas plankumi, kuru skartos stādus nepieciešams iznīcināt. Lai izvairītos no kaitēkļiem vai slimībām, vēlams iegādāties izturīgākas piparmētru šķirnes, vai arī ikdienā rūpīgi apsekot un izpētīt augus, lai savlaicīgi pamanītu nelūgtos dārza viesus. Uzmanīgi kopjot mētras, teju visa gada garumā varēsiet baudīt aromātisko un atsvaidzinošo lapiņu labumus un pārsteigt ciemiņus ar interesantām ēdienu receptēm, kur īpašu garšu sniedz mētru svaigais aromāts un garša, kā arī darba dienu noslēgt ar nomierinošu piparmētru tējas krūzi.

Izmantošana

Piparmētra ir viens no tiem augiem, kas medicīnā izceļas ar ļoti plašu pielietojumu. Šo augu bieži lieto saaukstēšanās un gripas gadījumos, pret kakla sāpēm un bronhītu. Atkarībā no devas un pagatavošanas veida, drogu var izmantot gan kā tonizējošu, gan arī kā nervus nomierinošu līdzekli.

Zināms, ka piparmētra aktivizē un nostiprina cilvēka smadzeņu darbību un stimulē garīgās spējas. Patīkamās, atsvaidzinošās garšas dēļ piparmētru ierasti lieto pret sliktu dūšu, vemšanu, vēdera sāpēm un uzpūšanos, gāzu uzkrāšanos, kā arī ēstgribas rosināšanai.

Piparmētra veicina žults izdalīšanos; to var lietot arī kā vieglu diurētisku līdzekli. Mentha piperita uzlabo arī asinsriti. Bez tam, piparmētrai piemīt dezinficējoša iedarbība un to nereti izmanto ārīgi iekaisumu, sasitumu un brūču dziedēšanā.

Ārīgi piparmētru vēl izmanto, lai pagatavotu dažādas dziedinošas un sāpes remdējošas kompreses, nomierinošas aromātiskas peldes, u.c.

Uzskata, ka piparmētrai piemīt pretaudzēju aktivitāte.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana: piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā).

Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties.

Kulinārijā plaši un daudzpusīgi izmanto svaigas un žāvētas piparmētru lapas, kā arī stublāju galotnes. Piparmētru pievieno ēdieniem, gatavojot saknes, dārzeņus un salātus, gaļas un zivju ēdienus, zupas, mērces, konservus.

Latvieši pievieno piparmētru “smagiem ēdieniem” — skābētiem ēdieniem, zirņu zupām, u.tml., jo augam piemīt arī īpatnība mazināt gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā un sāta sajūtu. Mentha piperita ir neatņemama sastāvdaļa garšvielu maisījumos. Piparmētra ir lieliska piedeva saldajiem ēdieniem un to izmanto ievārījumu, kompotu un želeju pagatavošanā. Svaigas auga lapiņas noder arī dažādu veidu ēdienu garnēšanai (piem., pasniedzot gaļas ēdienus vai saldējumu).

Piparmētras izcelsmes vieta ir Eirāzijas kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā pasaulē un komerciālos nolūkos to masveidā audzē ASV, Ēģiptē un citur. Piem., Japānā audzētā piparmētra ir galvenais avots mentola komerciālajā ražošanā pasaulē.

Please follow and like us: