Dārza pelēkumā pašas spilgtākās krāsas pirmās ienes smaidīgās atraitnīšu sejiņas. Puķu kastēs un podos tās jūtas droši un nebīstas ne sniega, ne sala. Šajā rakstā uzzināsiet, kā pareizi audzēt un kopt atraitnītes.

Atraitnītes pieder vijolīšu dzimtai. Tajā ir aptuveni 400 veidu atraitnīšu, vēl vairāk to paveidu un neskaitāmas šķirnes. Vijolīšu dzimtas ģeogrāfija ir ārkārtīgi plaša. Tās aug gan mērenā klimata zonā, gan tropos, gan subtropos – gandrīz visā pasaulē. Neraugoties uz tik plašo augšanas areālu, tām vislabāk patīk saulainas, atklātas vai nedaudz noēnotas mēreni mitras vietas.

Ziedēšanas laiks

Marta beigas un aprīlis vairumam asociējas tieši ar atraitnīšu ziedēšanu, jo šīs ir vienas no pirmajām dārza puķēm, kas nebaidās no dzestrajiem pavasara rītiem un vēsajiem vakara saulrietiem. Pretēji ziedu saulainumam, augam patīk vēss un mitrs laiks, tāpēc pavasara mainīgie klimatiskie apstākļi nekādi neietekmēs dzīvespriecīgo ziedēšanu dārza apstādījumos. Lai arī atraitnītes sāk ziedēt jau agrā pavasarī, process tik ātri nemaz nebeidzas, jo ziedēšana pie labiem apstākļiem turpinās līdz pat vasaras sākumam.

Tā nudien nebūs melošana, sakot, ka atraitnītes var būt lepnas par sevi, jo tās spēj pārciest pat salnas un ļoti vēsas pavasara dienas. Interesanti, ka nakts salnās ziedi var sasalt balti, taču dienas laikā tie atlaidīsies un izdzīs jaunus ziedpumpurus, un šāda īpašība piemīt reti kuram ziedošam augam.

Stādīšana

Atraitnītes ir pirmās puķes, kuras sāk tirgot ziedu bāzēs, veikalos un tirdziņos kā stādus, taču sēklas var sēt dobēs vien vasaras beigās. Var iegādāties jau gatavus stādus, ar ko izrotāt balkona kastes, lodžiju, iekarināmos puķu podus vai dārza dobes, mucas un citus objektus.

Atraitnītēm patiks jebkura augsne, kas nav pārāk mitra un smilšaina. Svarīgi šīs puķes stādīt ar 15-25 cm lielu atstarpi. Nav jābūt bažām par to, ka šie augi var nosalt, jo tam patīk augt vēsumā un tās itin labi spēj pārciest temperatūras pazemināšanos līdz pat -5C. Tikpat nozīmīgi ir šīs puķes nodrošināt ar regulāru mitrumu, bet nepārspīlējot, lai augsne neiepūtu.

Pēc noziedēšanas tās vajadzētu izrakt un to vietā stādīt citas – vasaras puķes, piemēram, leduspuķītes, begonijas, balzamīnes vai samtenes.

Krāšņā daudzveidība

Atsevišķas atraitnīšu šķirnes priecēs ne tikai ar krāšņām ziedlapiņām, bet arī patīkamu aromātu. Aromātiskās atraitnītes var meklēt pēc sēklu sērijas ‘Fama’ vai ‘Delta’. Šķirnes ar miniatūriem ziediem būs ļoti bagātīgas ziedēšanas laikā, taču krāsu dažādība ikvienai šķirnei ir pārbagāta. Dzeltenas, oranžas, purpura, violetas, dzeltenas, zilas, kremkrāsas, sārtas, baltas un bordo, taču vēl interesantāki ziedi ir tie, kas apvieno divas krāsas, radot vēl krāšņāku buķeti.

No plašā ziedu klāsta tieši oranžās un dzeltenās atraitnītes ir vispieprasītākās, ko visticamāk var skaidrot ar ilgām pēc saules siltuma.

Kā pašam izaudzēt atraitnītes?

Ja vēlas audzēt stādiņus, sēklas sēj jūlijā, jo atraitnīte ir divgadīgs augs. Rudenī (augustā, septembrī) stādiņus izpiķē paliekošā vietā. Taču jārēķinās, ka daļa ziemu var nepārdzīvot (atkušņi, kailsali). Pavasarī augi modīsies kopā ar dabu, sākot ziedēt, kad iestāsies jauks laiks. Ja vēlas pasteidzināt ziedēšanu un būt lielākā drošībā par augiem, rudenī puķes stāda podiņos, kurus ierok neapkurināmā siltumnīcā. Līdz ziemai augi pagūs sasakņoties.

Ziemā uzmana, lai augsne podiņos būtu mitra, citādi augi var aiziet bojā. Tuvojoties bargam salam, atraitnītes piesedz ar agrotīklu. Daži dārznieki stādiņiem uzber sniegu. Agri pavasarī iepodotos augus var arī pasteidzināt.

Taču jārēķinās, ka tik skaistas atraitnītes, kā izaudzētas profesionālā siltumnīcā, kur tām sagādāti ideāli apstākļi, pašam izaudzēt nez vai izdosies.

Ar ko barot atraitnītes?

Tradicionāls ir ieteikums barot puķes reizi nedēļā. Pēc jaunākajiem ieteikumiem, vislabāk būtu, ja atraitnītes barību saņemtu vienmērīgi visu laiku. Tas nozīmē, ka barības līdzekli pievieno gandrīz katrā laistīšanas reizē, uz iepakojuma norādīto mēslojuma devu līdzvērtīgi sadalot. Nereti dārznieki iesācēji kļūdās, kad, labu gribēdami, katrā laistīšanas reizē ūdenim pievieno visu instrukcijā norādīto daudzumu. Tādā veidā augs ātri vien tiks pārbarots. Tikpat aplami ir augam likt ievērot diētu un laistīt ar pliku ūdeni.

Mēslošanai derēs kompleksie šķidrie mēslošanas līdzekļi, kas paredzēti vasaras puķēm.

Kuru stādiņu pirkt?

Vispirms novērtē stādiņa lapojumu: tam jābūt kuplam, blīvam, tumši zaļam. Stāda lielums nav tik būtisks, jo augs ar laiku saaugs. Jāpievērš uzmanība pumpuriem. Iegādājoties augu ar visvairāk atplaukušajiem ziediem, pa ceļam līdz mājām skaistums būs krietni paburzījies. Gudrāk ir pirkt augu, kuram atvēries tikai viens divi ziediņi, kas parāda krāsu un zieda lielumu, bet pārējie ziedi vēl pumpuros.

Der apskatīt arī poda apakšu. Ja augs ir spēcīgs, no podu atverītēm līdīs ārā baltas saknītes.

Atraitnīšu postītāji

Atraitnītes ir diezgan izturīgas pret dažādām slimībām un kaitēkļiem, taču nepiemērotos augšanas apstākļos to skaistums nebūs ilgs.

Audzējot saulainā vietā un augsnē ar labu aberāciju, lielu problēmu ar atraitnītēm nemēdz būt, bet ja augsne ir pastāvīgi mitra un sablietēta, var sākties sakņu puve.

Viena no izplatītākajām atraitnīšu slimībām ir melnkāja, kas veidojas jau dīgstu stadijā. Tā rodas, ja ir paaugstināts mitrums un temperatūra, kā arī sabiezinātos sējumos. Lai melnkāja neveidots, jāizvairās no sabiezinātiem sējumiem, jāievēro pareizs temperatūras un mitruma režīms.

Tie, kas lieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, var izmantot „Previkūru”.

Pelēkā puve var attīstīties, ja trūkst gaismas, slāpekļa mēslojuma vai ir paaugstināts gaisa mitrums. Slimos ziediņus un pumpurus pārklāj pelēka apsarme, kas vēlāk pārvēršas puvē. Priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai izvairītos no pelēkās puves – nepieciešams sabalansēts mēslojums, jo slimības rodas tikai uz vājiem augiem. Ja stādus audzē siltumnīcā, vajadzīga ventilācija, augus nedrīkst laistīt tieši uz lapām, tie laikus jāizretina.

Īstā miltrasa bojā augu dekorativitāti un saīsina ziedēšanas laiku. Uz auga lapām var novērot baltu vai pelēcīgu apsarmi. Tā parasti rodas, ja dienā laiks ir silts un saulains, bet no rītiem ir liela rasa, vai arī, ja augi ir pārmērīgi mēsloti ar slāpekli.

No kaitēkļiem izplatītākie ir tripši, laputis un baltblusiņas, kas bojā augu dekorativitāti un tos novājina.

Please follow and like us: